Pēteris Jurčenko: Pasaule ir forša!

Ticība tam, ka tu esi gudrāks, padara Tevi gudrāku

2010-01-24T03:35:00.000-08:00

Tas vairs nav noslēpums, ka ikdienas darbībā pašpārliecinātībai ir liela nozīme. Savukārt Amerikas Psihologu asociācijas secinājumi liecina, ka tikai pārliecība, ka mēs varētu būt gudrāki, padara mūs gudrākus.
Neskatoties uz vairākām liecībām par pretējo, daudzi uzskata, ka intelekts ir nemainīgs smadzeņu darbības efektivitātes rādītājs. Turklāt ir pat uzskati, ka dažas rases un sociālās grupas ir gudrākas nekā citas. Diemžēl, pietiek pat ar šādiem stereotipiskiem mājieniem, piemēram, ka sievietēm un melnādainajiem varētu būt zemāks intelekta līmenis, lai mazinātu šo grupu prāta potenciālu.

Sociālais psihologs Klods Stīls (Claude Steele) un viņa kolēģi nosauca šo parādību par „stereotipiskām bailēm” (stereotype threat).

Savukārt sociālie psihologi Aronsons (Aronson) Frīds (Fried) un Gūds (Good) izstrādājuši "pretindi" pret tā dēvētām „stereotipiskām bailēm”. Viņi veica eksperimentu. Dažas studentu grupas informēja, ka intelekts ir attīstāms, nevis fiksēts, un ka šo faktu jau ir apstiprinājušas vairākas psihologu organizācijas. Studentiem no kontroles grupas to neteica. Rezultātā studentiem, kuriem tika sniegta šī informācija, manāmi uzlabojās mācību sasniegumi atšķirībā no studentiem, kuri šo informāciju nebija dzirdējuši.

Vienmēr atcerieties šo informāciju, kad rodas problēmas skolā, darbā vai vaļaspriekā. Mūsu sasniegumi nav ne ar ko ierobežoti, izņemot ar mūsu (ne)vēlmi attīstīties. Vēlos piebilst, ka visas robežas ir mūsu galvās.
Pētījuma oficiālie rezultāti

LR Izglītības un zinātnes ministres atbilde LU studentam

2009-12-13T08:15:00.000-08:00

Latvijas Universitātes studentam

Pēterim Jurčenko

Atbilde uz 2009.gada 2.decembra vēstuli

God.Jurčenko kungs!

Paldies par Jūsu šī gada 2.decembra vēstulē pausto pilsonisko aktivitāti un nostāju, rūpēm par Latvijas augstākās izglītības nākotni un gatavību iesaistīties šobrīd aktuālāko augstākās izglītības jautājumu risināšanā!

Lietišķas attiecības un konstruktīvs dialogs ir mana darba pamatā, tajā skaitā – ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sociālajiem un sadarbības partneriem, tostarp – arī ar Latvijas Studentu apvienību (LSA) un Latvijas Jauno zinātnieku apvienību, kas vistiešākajā veidā pārstāv studentu un jauno zinātnieku viedokli un intereses. Šāds sadarbības modelis ir svarīgs, jo tas ļauj nepastarpināti rūpēties par šīm mērķa grupām. Turklāt, tas ietver gan organizāciju pārstāvniecību dažādās IZM un citu institūciju darba grupās un iesaisti ikdienas darbā, gan iesaisti atzinumu sniegšanā par dažādiem dokumentiem, līdzdalību Augstākās izglītības padomes darbā, Saeimas komisiju sēdēs u.c.

Šī gada 1.decembrī notika LSA un Latvijas Izglītības un Zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotais gājiens pret finansējuma samazinājumu augstākajai izglītībai un zinātnei. Uzskatu, ka piedalīšanās gājienos un demonstrācijās ir indivīda tiesības, ko garantē demokrātija. Vienlaikus uzskatu, ka atbilstoša jautājumu risināšana iespējama vienīgi lietišķā un konstruktīvā gaisotnē, pie sarunu galda, nevis – ielās. Tādēļ ceru, ka kopīgiem spēkiem, racionāli un konstruktīvi strādājot spēsim virzīties uz mērķi – Latviju kā valsti, kur ir pieejama kvalitatīva, uz zinātni un inovācijām balstīta, kā arī – eksportspējīga augstākā izglītība, kas ir pamats konkurētspējīgas tautsaimniecības attīstībai.

Uzsveru, ka veidojot nākamā gada valsts budžetu, IZM izdevies nodrošināt papildus 9 miljonus latu augstākajai izglītībai un zinātnei, salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto (detalizētāku izklāstu skatīt tālāk). Gan Ministru prezidents, gan pati personīgi tikšanos laikā ar LSA esam skaidrojuši un apliecinājuši, ka tādējādi izdevies ievērot un šajā sarežģītajā finansiālajā situācijā iespēju robežās paveikt neiespējamo saistībā ar LSA un LIZDA iepriekš prasīto finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei. To uzsvēra arī Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze 1.decembrī, mūsu kopīgās tikšanās laikā ar gājiena organizatoriem un dalībniekiem.

Mana nostāja, ko turpinu paust un īstenot – konstruktīvi un rūpīgi izsverot dažādas iespējas, jo īpaši – Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu racionālu izlietojumu, jāturpina uzlabot finansiālā situācija augstākajā izglītībā un zinātnē. LSA un LIZDA prasības bija saistītas arī ar līdzfinansējuma nodrošināšanu ES struktūrfondu projektiem. Arī šajā jautājumā esam paveikuši daudz un turpinām ikdienā aktīvi strādāt ar Finanšu ministriju, lai nodrošinātu aizvien labākus nosacījumus, lai atrisinātu jautājumus par līdzfinansējuma apjomu. Turklāt, arī pašiem jomā iesaistītajiem jāspēj piesaistīt un izmantot valsts nodrošinātais ES struktūrfondu finansējums.

Rūpīgi sekoju līdzi arī tam, lai vismazāk ciestu studenti un studiju kvalitāte. Tādēļ atkārtoti apliecinu, ka vienmēr esmu sadarbojusies ar studentiem, aizstāvējusi viņu intereses un turpināšu to darīt. Šobrīd IZM speciālisti kopīgi ar katru augstākās izglītības iestādi strādā pie nākamā gada līguma projektiem starp IZM un augstskolām par finansējumu budžeta vietām. Tāpat kā iepriekš, arī nākotnē sagatavotos līgumus starp IZM un katru augstskolu parakstīšu tad, kad būšu saņēmusi apstiprinājumu no LSA par studentu sociālo garantiju respektēšanu un iespējami labākajiem risinājumiem katrā augstskolā.
Kā iepriekš minēju, augstākajai izglītībai un zinātnei 2010.gada valsts budžeta sagatavošanas gaitā nodrošināts papildu finansējums 9 miljoni lati, ko šā gada 1.decembrī apstiprināja Saeima:

augstākajai izglītībai (tajā skaitā IZM padotībā esošajām augstskolām – 2 781

662 lati

, Kultūras ministrijas padotībā esošajām augstskolām – 441

155 lati

, Zemkopības ministrijas padotībā esošajai Latvijas Lauksaimniecības universitātei – 460 225 lati):

2,89 miljoni Ls no iepriekš paredzētā finansējuma valsts galvojumu apmaksai, kuru īstenošana nav uzsākta; Ministru kabineta (MK) lēmums 2009.gada 3.oktobrī;

1,155 miljoni Ls no valsts akciju sabiedrības (VAS) „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” veiktajiem maksājumiem par valsts kapitāla daļu izmantošanu; MK lēmums 2009.gada 22.oktobrī;

1 miljons Ls no VAS „Latvenergo” peļņas daļas atbilstoši Saeimas deputātu iesniegtajam priekšlikumam 2010.gada valsts budžeta projekta otrajam lasījumam Saeimā; MK lēmums 2009.gada 20.novembrī;

884 000 Ls no VAS „Latvijas valsts meži” maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu; MK lēmums 2009.gada 23.novembrī;

zinātnes bāzes finansējumam:

1,155 miljoni Ls no VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” maksājumiem par valsts kapitāla daļu izmantošanu; MK lēmums 2009.gada 22.oktobrī;

884 000 Ls no VAS „Latvijas valsts meži” maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu; MK lēmums 2009.gada 23.novembrī.

Valsts budžeta apakšprogrammai 05.02.00. „Zinātnes bāzes finansējums” 2010.gadā kopumā ir 7,93 miljoni lati, kas ir par 3 miljoniem latu vairāk nekā sākotnēji, un veido 93% no šī gada zinātnes bāzes finansējuma, kas šobrīd ir 8,48 miljoni latu. Manuprāt, iepriekš paveiktais IZM un valdības darbs un Saeimas balsojums apliecina, ka LSA un LIZDA izvirzītās prasības tika ņemtas vērā, apzinoties arī pašreizējās valsts budžeta iespējas.

Ļoti būtiski uzsvērt, ka jau šobrīd nodrošināta iespēja augstākajai izglītībai un zinātnei uz konkurences pamata saņemt ES struktūrfondu līdzekļus vēl nebijušā apjomā. Tas nodrošināts arī 2010.gadā un turpmāk, tostarp – iegūstot papildu finansējumu šīm jomām nākamajā gadā, un šie līdzekļi mērāmi vairāk nekā 100 miljonos latu. Piemēram, šobrīd jau pieejamas stipendijas maģistrantūras studentiem – 9,15 miljoni latu (vienam studentam – līdz 300 latiem mēnesī) un stipendijas doktorantūras studentiem – 40,46 miljoni latu (1.un 2.kursa doktorantam – līdz 600 latiem mēnesī, bet 3.kursa doktorantam un zinātniskā grāda pretendentam – līdz 800 latiem mēnesī); IZM strādā, lai rastu iespēju stipendijas no ES līdzekļiem maksāt arī bakalaura līmeņa studentiem. Aktivitātes „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” ietvaros notiek līgumu parakstīšana – par 40,24 miljoniem

latu

; jau tuvākajā laikā būs iespēja pretendēt uz 100 miljoniem latu, lai modernizētu augstākās izglītības iestāžu telpas un iekārtas u.c. Šis simtos miljonos latu mērāmais finansējums patiesībā ir valsts budžeta nauda, kas ir atbildīgi un ar atdevi jāizlieto situācijas uzlabošanai augstākajā izglītībā un zinātnē. Turklāt, jau iepriekšējā periodā izdevies īstenot nozīmīgus projektus gan labiekārtojot auditorijas un laboratorijas, kā arī pilnveidotas augstākās izglītības programmas u.c.

Attiecībā uz Jūsu vēstulē izteiktajām bažām par kontaktstundu skaita samazināšanos augstskolās, pievienojos Jūsu viedoklim, ka šāda prakse augstskolās nav pieļaujama un nav atbalstāma. Turklāt, Augstskolu likums nosaka, ka augstskolu autonomija izpaužas augstskolu atbildībā par augstskolā iegūtās izglītības kvalitāti, kā arī – tiesībās brīvi izvēlēties savu uzdevumu īstenošanas veidus un formas. Tādēļ studiju procesa norises jautājumi visupirms būtu risināmi augstskolu līmenī. Studiju programmu akreditācijas normatīvais regulējums (MK 2006.gada 3.oktobra noteikumi Nr.821 „Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība”) nosaka, ka studiju programmu pašnovērtējumā jāiekļauj studiju kursu apraksti, kuros jānorāda paredzētais kontaktstundu skaits, kas nodrošina attiecīgā studiju kursa prasību apgūšanu. Iepriekš minētā normatīvā akta 45.5. punkts gan pieļauj iespēju veikt nelielas izmaiņas izglītības programmā, pie nosacījuma, ka izdarītās kopējās izmaiņas akreditācijas periodā nepārsniedz 20 % no akreditācijas pieteikumā noteiktā augstākās izglītības programmas ilguma. Jūsu vēstulē minētais fakts, ka Liepājas Universitātē kontaktlekciju skaits šajā semestrī ir samazināts par 40%, ir satraucoša ziņa. Tādēļ esam vērsušies augstskolā pēc situācijas skaidrojuma, vērsīsim arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta uzmanību uz līdzīga rakstura informāciju.
Informēju, ka IZM apsver nepieciešamību veikt izmaiņas augstākās izglītības standartos, precizējot vienam kredītpunktam nepieciešamo darba apjomu un rezultātu, kā arī ieviešot caurskatāmas un izvērtējamas prasības studentu patstāvīgo darbu uzskaitē un to rezultātu izvērtēšanā. Tas palielinātu augstskolu un mācībspēku atbildību par studiju procesa rezultātiem un veicinātu lielāku studentu noslogotību. Turklāt prasības vienādi attiecas gan uz studentiem, kas studē par valsts budžeta līdzekļiem, gan uz studentiem, kas par studijām maksā paši, jo gan budžeta, gan maksas studentiem ir līdzvērtīgas tiesības iegūt kvalitatīvu izglītību.

Vēršu Jūsu uzmanību uz to, ka arī paši studenti ir vērā ņemams spēks, kam ir iespējas un tiesības sekot līdzi un ietekmēt studiju procesa organizāciju un kvalitāti. Studentu pārstāvji piedalās gan augstskolu vadības institūcijās, gan lēmējinstitūcijās (Augstskolu likuma 15.pants nosaka, ka augstskolas Senāta sastāvā studējošo īpatsvaram jābūt ne mazākam par 20%). Tādēļ aicinu augstākajā izglītībā iesaistītos, īpaši – studentus, aktīvi sekot līdzi tam, kā katrā augstskolā tiek nodrošināta studiju kvalitāte. Vienlaikus aicinu racionālāk un efektīvāk izmantot pieejamo finansējumu, piemēram, pastiprinot studiju patstāvīgā darba daļas kontroli, ja kontaktstundu samazināšana ir neizbēgama. Esam arī vairākkārt vērsuši augstskolu vadības uzmanību, lai nepieļautu kontaktstundu samazinājumu un studiju kvalitātes pasliktināšanos, bet meklētu citus konstruktīvus risinājumus finanšu līdzekļu samazinājuma apstākļos. Šo jautājumu uzturam aktuālu joprojām. 11.decembra Latvijas Rektoru padomes sēdē uzsvēru rektoru un augstskolu Senātu atbildību par studiju programmu pilnvērtīgu īstenošanu un nepieciešamību vairāk skaidrot studentiem studiju procesa principus katrā augstskolā.
Par savas darbības vērtējumu. Ceru, ka Jums pēc iepazīšanās ar šo vēstuli ir radies pilnīgāks priekšstats par 2010.gada valsts budžeta finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei – kāds tas varēja būt un kāds tas ir. Arī nedēļu pirms gājiena, tiekoties ar sociālajiem un sadarbības partneriem, tajā skaitā – zinātnes un augstākās izglītības pārstāvjiem, protams, arī studentiem, tika saņemts atzinīgs novērtējums par IZM paveikto darbā pie 2010.gada valsts budžeta projekta.
Darbības novērtējums ir jēgpilna un uz mērķi virzīta darba pamats un savā darbā vados pēc principa – pret sevi jābūt vēl prasīgākam nekā pret citiem. Tādēļ, lai konkrēti darbi un mana attieksme pret tiem liecina par personiskās atbildības pakāpi. Kā zināt, 2008. un 2009.gadā IZM pārziņā esošajās jomās bija jāuzsāk vairāki būtiski darbi, kas tika arī veikts. Piemēram, sekmīgi uzsākta vairākus gadus dažādu iemeslu dēļ atliktā skolu tīkla sakārtošana un vispārējā izglītībā ieviests princips „nauda seko skolēnam”; uzsākta profesionālās izglītības satura un sistēmas modernizācija. Individuāli tiekoties ar ES komisāru, esmu panākusi, ka jau šobrīd skolotāji saņem ES struktūrfondu mērķstipendijas 100 latu apmērā (līdz 2013.gadam gandrīz 20 tūkstošiem pedagogu mērķstipendijām un apmācībām paredzēti 20 miljoni lati); esmu panākusi, ka no valsts budžeta atkal tiek maksātas algas skolotājiem, kuri strādā ar 5 un 6 gadus veciem bērniem un atalgojums sporta skolu treneriem; tāpat panākts, ka no 2010.gada 1.janvāra par vidēji 35%, salīdzinot ar šī gada pēdējiem 4 mēnešiem, tiks palielināts naudas apjoms, kas „seko” vienam skolēnam. Notiek intensīvs darbs, nolūkā sekmēt augstākās izglītības eksportspēju, piemēram, izstrādāts un tuvākajā laikā Saeimā 2.lasījumā tiks skatīts Augstākās izglītības likumprojekts, intensificēts darbs pie sadarbības līgumiem ar ārvalstīm, kā arī – ciešā sadarbībā ar Zviedrijas pusi strādājam, lai, pēc starpvalstu līguma spēka zaudēšanas, nodrošinātu starptautisko atpazīstamību iemantojušās Rīgas Ekonomikas augstskolas darbību. Kopumā visās augstskolās no valsts budžeta 2010.gadā plānots finansēt 25 750 studiju vietas, bet no valsts budžeta finansējamām vietām 2010.gadā 67% veidos prioritāro jomu – dabas zinātņu, inženierzinātņu, vides zinātņu, veselības aprūpes, kā arī – maģistra un doktora studiju vietas. Kā jau iepriekš tika minēts – zinātnes bāzes finansējums 2010.gadā saglabāts teju šī gada līmenī.

Raugoties no ministra darba uzdevumiem, to izpildes un ikdienas darba intensitātes, savu darbu vērtēju ar 8-9 ballēm, jo katram cilvēkam ir tālākās izaugsmes iespējas. Noslēgumā vēlos piebilst – dzīvē vados pēc principa, ka uzņemoties atbildību, ir godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas jāveic sev uzticētie darba pienākumi, ko arī daru un aicinu to savā darbībā ievērot ikvienu studentu.

Ar cieņu,
ministre

T.Koķe

LU studenta vēstule LR Izglītības un zinātnes ministrei

2009-12-03T01:35:00.000-08:00

Labdien, ļ. cien. Koķes kundze!

   Savas vēstules sākumā vēlos izteikt pateicību par Jūsu gatavību runāt ar katru studentu individuāli, bet ne ar pūli. Tāpēc izmantoju iespēju un rakstu Jums šo vēstuli. Esmu noraizējies par augstākās izglītības nākotni Latvijā un man ir vairāki jautājumi, uz kuriem vēlos saņemt atbildes. Piedalījos 1. decembra studentu gājienā, jo uzskatīju, ka mūsu Valsts problēmas ir nevis valdībā vai krīzē, bet sabiedrības vienaldzībā. Šobrīd esmu vīlies deputātos, jo viņi pilnībā noignorēja šo gājienu, cilvēku viedokli un miermīlīgo protestu. Līdz šim nosodīju cilvēkus, kas ir teikuši, ka ar miermīlīgām akcijām Latvijā neko nevar panākt, bet šobrīd varu secināt, ka pagaidām taisnība ir viņu pusē.

   Mani patiešām satrauc, tas, ko pastāstīja pazīstama studente no Liepājas Universitātes. Viņiem šajā semestrī par 40% ir samazināts kontaktlekciju skaits. Pieļauju, ka ar laiku līdzīgi varētu rīkoties arī citas augstskolas, kurām jau pagājušajā gadā pamatīgi samazināts fianasnējums un šogad plāno "nogriezt" vēl.

   Vai Jūsuprāt kontaktlekciju samazinājums nevājina Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju Eiropas Savienībā?

   Vai šīs studiju programmas joprojām atbilst akreditēšanas nosacījumiem, vai studnetiem joprojām izsniegs atzītu diplomu diploms?

   Vai maksas studentiem, kuri studē līdzās budžeta studentiem vienā un tajā pašā studiju programmā, ir tiesības pieprasīt, lai viņiem nodrošina kontaktlekciju skaitu pilnā apjomā?

   Situācija Liepājā ļoti labi pamato, ka pagājušā gada finansējuma samazinājums augstākajai izglītībai vistiešākā veidā jau ir atstājis robu šī brīža studentu zināšanās, tomēr tā papildus samazinājums – var pamatīgi kaitēt visai paaudzei. Tāpēc 1.decembra gājiena prasības, kuras izvirzīja Latvijas Studentu apvienība, uzskatu ļoti pamatotas.

   Vēl vēlētos uzzināt Jūsu atbildi, kāpēc šis gājiens netika ņemts vērā? Vai uzskatāt, ka 5000 protestējošu studentu Vecrīgā ir vērā neņemams skaitlis, vai arī protesta vērtīgumu pazemina tas, ka šie cilvēki bija labi organizēti un miermīlīgi?

Mans pēdējais jautājums Jums ir tas, kuru daudzi pasniedzēji jautā lekcijās - ar kādu vērtējumu 10 baļļu sistēmā Jūs novērtētu savu darbību un kāpēc? Studentiem nav iespējams izvairīties no šī jautājuma un ir jāpasaka skaitlis, tāpēc ļoti ceru arī uz Jūsu atbildi.

Būšu Jūsos ļoti vīlies, ja izvairīsieties no pēdējā jautājuma.

Patiesā cieņā,

Pēteris Jurčenko
Latvijas Universitātes students

2009.gada 2. decembrī.

Studentu gājiens 1. decembrī

2009-11-30T02:26:00.000-08:00

Esmu piedzīvojis vairākus studentu protesta gājienus. Domājot par situāciju šobrīd, sapratu, ka metode, kad vienkārši tiek dabūti studenti uz pasākumu, aizvedot „pie rokas”, piatiesībā nav efektīva ilgtermiņā. Esmu arī sapratis, kas ir sliktās valdības, dižķibeles un citu valstisku problēmu iemesls. Tā ir cilvēku vienaldzība. Vienaldzīgs viedoklis par valsti, tās pārvaldi un nākotni. Portālu komentāros un virtuvēs paustos viedokļus neviens neņem vērā, bet protesta akcijas, kas ir līdzdalība valsts pārvaldes procesos, iedzīvotāji neiesaistās.

Ar video studentiem vēlējos izskaidrot Latvijas Studentu apvienības prasības, ka arī pamatot, ka neko nedarot, nekas namainīsies pavisam noteikti. Nedaudz žēl, ka video tapa tikai vienu dienu pirms gājiena, tomēr prieks, ka man apkārt ir cilvēki, kuri mēģina kaut ko mainīt.

DF un FMF studenti nobalso par kopīgu SP

2009-11-03T22:31:00.001-08:00

Jau kādu laiku, neņemot vērā studentu gribu, pastāv LU Datorikas fakultāte (DF). Kā jau pēc dalīšanās pienākas, DF ir savs dekāns, sava administrācija, izņemot joprojām kopīgo izpilddirektoru, bet vēl nav savas fakultātes Studentu pašpārvaldes (SP). Iepriekš ievēlētā SP pēc fakultātes dalīšanās darbojās „pa vecam” - vienoti. Tagad ir pienācis laiks ievēlēt jaunu SP un, lai saprastu, kādu studentu pašpārvaldi veidot, tika rīkots referendums.

Referendumā savu viedokli par jautājumu „Kādu studentu pašpārvaldi vēlies veidot?” izteica pavisam 496 cilvēki, no kuriem 217 mācās DF un 279 Fizikas un matemātikas fakultātē (FMF). Lai referendumu uzskatītu par notikušu, pietiktu ar vismaz 131 studenta viedokli katrā fakultātē (līdzīgi kā Saeimas vēlēšanās, tā ir puse no iepriekšējo vēlēšanu dalībniekiem). LU Studentu padomes vadītājs Krists Avots norāda, ka referendumā vajadzētu zināt plašāku studentu viedokli nekā 10% no katras fakultātes studējošajiem, lai tā sekas atsauktos uz pārējiem studentiem, tāpēc referenduma rezultātus var interpretēt dažādi. Pagājušajā gadā FMF SP tika ievēlēta ar pavisam 262 studentu balsīm, kas ir aptuveni divas reizes mazāk par referenduma dalībnieku skaitu.

DF par vienotu pašpārvaldi nobalsoja 61% jeb 133 studenti, savukārt pretējo viedokli izteica 39% jeb 84 studenti. FMF kopīgu pašpārvaldi vēlas 68% jeb 188 studenti, bet par atsevišķu balsoja 32% jeb 90 studenti.

Šī brīža LU FMF SP vadītājs Kirils Solovjovs referenduma rezultātus komentēja šādi: „Beidzot studenti ir pateikuši atklāti un godīgi, ko viņi vēlas, un SP darīs visu, lai šīs vēlmes apmierinātu.” Kādreizējā LU SP vadītāja un FMF SP vadītāja Vita Duka atzina, ka, ja studenti tā ir nobalsojuši, tad vienalga, cik grūti ir būt kopā, ir jāstrādā. „Man pilnīgi liekas, ka kaut kādā brīdī studentu skaits samazināsies un fakultātes tiks savienotas atpakaļ. Tas būtu tik dabiski, ka viņas būtu kopā. Piedevām meiteņu un zēnu sadalījums arī ir arguments. Protams, jāskatās, cik tas ir produktīvi.”

Iepriekšējā FMF SP vadītāja Arta Kudlāne atzina, ka kopīgai pašpārvaldei ir daudz plusu un mīnusu, tāpēc nevar pateikt, vai ir par vai pret. „Svarīgākais, ka pašpārvalde pārstāv studentu intereses, un tajā, ko pateikuši studenti, ir jāklausās.”

K. Avots: „Ja godīgi, īsti nesaprotu, kāda ir jēga taisīt vienotu pašpārvaldi. Ideja balstās uz to, ka cilvēki vecākos kursos ir sastrādājušies, pēc gadiem viņi var paraut arī pirmkursniekus. Tas būs īss brīdis, kad būs viena pašpārvalde. Visticamāk, būs nākamais referendums. Turklāt šobrīd datoriķu kursu vecākie lielā mērā pretendē uz alternatīvo institūciju pašpārvaldei, lasīju, ka viņi jau rīkos pasākumus. Var gadītites, ka datoriķus pārstāv pat vairākas organizācijas, vienīgi viena no tām nebūs īsti leģitīma.”

Šobrīd FMF SP, kas bija referenduma iniciators un organizators, ceturtdien rīkos sēdi, kurā lems par turpmāko rīcību.

Fizmatu pirmkursnieki 2009

2009-09-07T11:35:00.000-07:00

Piekrītu, ka svarīgi ir cilvēku uzrunāt viņa vārdā. Jo cilvēkiem tas patīk un lai uzzinātu cilvēku vārdus ir jāiepazīst jauni cilvēki. Iepazīšanās process man arī sagādā prieku. Tāpēc ar vairākiem šī gada Fizmatu pirmkursniekiem var iepazīties bilžu galerijā vai arī lejupielādēt bildes, kura tās būs sadalītas pa studiju programmām. Vieglākais veids, kā atgādināt bijušajiem klasesbiedriem, skolotājiem, draugiem un paziņām par jūsu akadēmisko izvēli ir bildes publicēšana sociālo tīklu profilos un galerijās

Ideja bildēt karogbildes radās nejauši 2005. Gada baldonē, jo līdzi bija apgaismes tehnika, lai iemūžinātu tā laika vakara priekšnesumus. Bildēšanā tika iesaistīti Raivis Dejus un Anita Līce. Tajā gadā pirmo reizi sapratu, ka varu iemācīties vārdus visām fizmatu pirmkursniecēm, kuras bija atbraukušas.

Lielo LU fakultāšu studenti drīzāk atteiksies no naudas, nevis seksa vai mīlestības.

2009-09-06T07:31:00.000-07:00

Aptaujas rezultāti PDF formātā

Šajā nedēļas nogalē LU topošo studentu vidū tika veikta aptauja, lai noskaidrotu studentu vērtības un pašvērtējumu. Aptaujas rezultāti rāda, ka vismazāk jaunieši šobrīd ir gatavi atteikties no mīlestības (11%) un seksa (35%) Izvērtējot savu izvēli starp naudu, seksu un mīletību, no naudas ir gatavi atteikties vairāk kā puse (54%) respondentu.

Pēc aptaujas rezultātiem, pirmkursnieki ir gatavi jaunām intīmām attiecībām, tomēr „vienas nakts” sakari nav pieņemami 63% jauniešu. Šajā jautājumā pretrunīgs viedoklis valda starp dzimumiem. 69% vīriešu vienas nakts attiecības šķiet pieņemamas, turpretī 75% sieviešu domā pretēji.

Absolūts vairākums (84%) jauniešu tic augstākam spēkam, savukrāt, Dievam tic tikai 45% aptaujāto jauniešu. LU Fizikas un matemātikas fakultātes Studentu padomes priekšsēdētājs Kirils Solovjovs uzskata, ka mūsdienās cilvēce ir mainījusies un reliģija vairs nav ikdiena taču cilvēkus joprojām nodarbina jautājumi, kurus tie nespēj izskaidrot. Līdz ar to viņi meklē atbildes kādos augstākos spēkos, taču katrs savā.

Jautājot par špikošanu pārbaudījumu laikā, 53% LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes studenti pauda pārliecību, ka pārbaudījumos jāļauj špikot, savukārt, 55% Fizikas un matemātikas, kā arī Datorzinību fakultātes studenti uzskatīja, ka špikošana pārbaudījumu laikā nav pieļaujama. Kirils Solovjovs runājot tieši par fimatu studentiem, uzskata ka lielākā daļa no viņiem grib mācīties un iemācīties. Manuprāt, lielākā daļa fizmatu ir pārliecināti par saviem spēkiem un tikai mazākā daļa grib kādu rezerves variantu gadījumā, ja viņi nespēj tikt galā ar pārbaudījumu pašu spēkiem.”

Interesants ir fakts, ka PedPsihu pirkursnieki (70%) savas saskarsmes spējas salīdzinot ar fakultātes biedriem, vērtē augstāk par vidējām un tikai 7 tās zemākas par vidējām

LU PPF Studentu pašpārvaldes vadītāja Jeļena Rižakova komentējot aptaujas rezultātus pieļauj, ka šis ir pēdājā laikā fenomens. „Rakstot CV un motivācijas vēstules, visu laiku borē, ka jāparāda augstais pašvērtējums. Tīri loģiski, ka neviens sevi nevēlas pieskaitīt pie vidējā, jo es taču esmu tik īpašs. Iespējams, ka pie vainas ir individuālisma kultūra, mēs esam palikuši ļoti amerikāniski-eiropeiski.”

Aptaujā piedalījās 119 respondenti, 73% sievietes un 27% vīriešu. Aptauju realizēja Pēteris Jurčenko sadarbībā ar LU FMF Studentu padomi un LU PPF Studentu pašpārvaldi. Vairāk informācijas www.peterisjurcenko.lv

Paldies par pētījuma realizēšanu Ilzei Liepiņai (PedPsihi), Ingunai Zariņai (PedPsihi) un Justīnei Blāķei (Fizmati)

Pirmo reizi satikt savus kursabiedrus.

2009-09-04T04:08:00.000-07:00

Šajās brīvdienās došos uz diviem LU Pirmsaristoteļa pasākumiem - Fizmatu pirmkursnieku atpūtas un darba nometni Baldone un Pedpsihu pirmkursnieku saliedēšanas pasākumu.

Fizmatiem šis pasākums šķiet ir tradīcijām bagātākais jaunā mācību gada ieskandināšanas pasākums. Patiecoties Baldones panākumiem pirms 3 gadiem LU Studentu padome ieteica šādus pasākumus rīkot katrai LU fakultātei. Baldones idejas autore ir Darja Šmite, kura šobrīd jau ir rakstāma kā asoc. prof., Dr. Darja Šmite. Šķiet, ka primo reizi Baldone notika 1999.gadā, bet, iespējams, es kļūdos.

Ar Pedpihu pirmsaristoteli ir vienkāršāk. Idejas autors ir Ilze Liepiņa un pirmo reizi tas notika pirms 3 gadiem 2006. gadā. Tad pasākums ilga tikai dažās stundas. Zīmīgi, ka Pedpsihu pirmsaristotelis notiek fakultātes telpās un studenti guļ auditorijās. 2006. gads Pedpsihiem ir zīmīgs ar to, ka pašpārvalde sāka "oficiāli" lietot fakultātes saīsinājumu Pedpsihi, izstrādāja Pedpsihu logo, krekliņa maketu un aprakstu. To paveicām mēs kopā ar Ilzi.

Šogad Baldonē taisīšu pirmkursnieku karogbildes un ar aptaujas palīdzību mēģināšu noskaidrot pirmkursnieku vārtības un attieksmes par mani interesējošiem jautājumiem.

Manis veidotais video no 2005. gada Baldones