LR Izglītības un zinātnes ministres atbilde LU studentam

Latvijas Universitātes studentam

Pēterim Jurčenko

Atbilde uz 2009.gada 2.decembra vēstuli

God.Jurčenko kungs!

Paldies par Jūsu šī gada 2.decembra vēstulē pausto pilsonisko aktivitāti un nostāju, rūpēm par Latvijas augstākās izglītības nākotni un gatavību iesaistīties šobrīd aktuālāko augstākās izglītības jautājumu risināšanā!



Lietišķas attiecības un konstruktīvs dialogs ir mana darba pamatā, tajā skaitā – ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sociālajiem un sadarbības partneriem, tostarp – arī ar Latvijas Studentu apvienību (LSA) un Latvijas Jauno zinātnieku apvienību, kas vistiešākajā veidā pārstāv studentu un jauno zinātnieku viedokli un intereses. Šāds sadarbības modelis ir svarīgs, jo tas ļauj nepastarpināti rūpēties par šīm mērķa grupām. Turklāt, tas ietver gan organizāciju pārstāvniecību dažādās IZM un citu institūciju darba grupās un iesaisti ikdienas darbā, gan iesaisti atzinumu sniegšanā par dažādiem dokumentiem, līdzdalību Augstākās izglītības padomes darbā, Saeimas komisiju sēdēs u.c.

Šī gada 1.decembrī notika LSA un Latvijas Izglītības un Zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotais gājiens pret finansējuma samazinājumu augstākajai izglītībai un zinātnei. Uzskatu, ka piedalīšanās gājienos un demonstrācijās ir indivīda tiesības, ko garantē demokrātija. Vienlaikus uzskatu, ka atbilstoša jautājumu risināšana iespējama vienīgi lietišķā un konstruktīvā gaisotnē, pie sarunu galda, nevis – ielās. Tādēļ ceru, ka kopīgiem spēkiem, racionāli un konstruktīvi strādājot spēsim virzīties uz mērķi – Latviju kā valsti, kur ir pieejama kvalitatīva, uz zinātni un inovācijām balstīta, kā arī – eksportspējīga augstākā izglītība, kas ir pamats konkurētspējīgas tautsaimniecības attīstībai.

Uzsveru, ka veidojot nākamā gada valsts budžetu, IZM izdevies nodrošināt papildus 9 miljonus latu augstākajai izglītībai un zinātnei, salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto (detalizētāku izklāstu skatīt tālāk). Gan Ministru prezidents, gan pati personīgi tikšanos laikā ar LSA esam skaidrojuši un apliecinājuši, ka tādējādi izdevies ievērot un šajā sarežģītajā finansiālajā situācijā iespēju robežās paveikt neiespējamo saistībā ar LSA un LIZDA iepriekš prasīto finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei. To uzsvēra arī Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze 1.decembrī, mūsu kopīgās tikšanās laikā ar gājiena organizatoriem un dalībniekiem.

Mana nostāja, ko turpinu paust un īstenot – konstruktīvi un rūpīgi izsverot dažādas iespējas, jo īpaši – Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu racionālu izlietojumu, jāturpina uzlabot finansiālā situācija augstākajā izglītībā un zinātnē. LSA un LIZDA prasības bija saistītas arī ar līdzfinansējuma nodrošināšanu ES struktūrfondu projektiem. Arī šajā jautājumā esam paveikuši daudz un turpinām ikdienā aktīvi strādāt ar Finanšu ministriju, lai nodrošinātu aizvien labākus nosacījumus, lai atrisinātu jautājumus par līdzfinansējuma apjomu. Turklāt, arī pašiem jomā iesaistītajiem jāspēj piesaistīt un izmantot valsts nodrošinātais ES struktūrfondu finansējums.

Rūpīgi sekoju līdzi arī tam, lai vismazāk ciestu studenti un studiju kvalitāte. Tādēļ atkārtoti apliecinu, ka vienmēr esmu sadarbojusies ar studentiem, aizstāvējusi viņu intereses un turpināšu to darīt. Šobrīd IZM speciālisti kopīgi ar katru augstākās izglītības iestādi strādā pie nākamā gada līguma projektiem starp IZM un augstskolām par finansējumu budžeta vietām. Tāpat kā iepriekš, arī nākotnē sagatavotos līgumus starp IZM un katru augstskolu parakstīšu tad, kad būšu saņēmusi apstiprinājumu no LSA par studentu sociālo garantiju respektēšanu un iespējami labākajiem risinājumiem katrā augstskolā.
Kā iepriekš minēju, augstākajai izglītībai un zinātnei 2010.gada valsts budžeta sagatavošanas gaitā nodrošināts papildu finansējums 9 miljoni lati, ko šā gada 1.decembrī apstiprināja Saeima:

augstākajai izglītībai (tajā skaitā IZM padotībā esošajām augstskolām – 2 781

662 lati

, Kultūras ministrijas padotībā esošajām augstskolām – 441

155 lati

, Zemkopības ministrijas padotībā esošajai Latvijas Lauksaimniecības universitātei – 460 225 lati):

2,89 miljoni Ls no iepriekš paredzētā finansējuma valsts galvojumu apmaksai, kuru īstenošana nav uzsākta; Ministru kabineta (MK) lēmums 2009.gada 3.oktobrī;

1,155 miljoni Ls no valsts akciju sabiedrības (VAS) „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” veiktajiem maksājumiem par valsts kapitāla daļu izmantošanu; MK lēmums 2009.gada 22.oktobrī;

1 miljons Ls no VAS „Latvenergo” peļņas daļas atbilstoši Saeimas deputātu iesniegtajam priekšlikumam 2010.gada valsts budžeta projekta otrajam lasījumam Saeimā; MK lēmums 2009.gada 20.novembrī;

884 000 Ls no VAS „Latvijas valsts meži” maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu; MK lēmums 2009.gada 23.novembrī;

zinātnes bāzes finansējumam:

1,155 miljoni Ls no VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” maksājumiem par valsts kapitāla daļu izmantošanu; MK lēmums 2009.gada 22.oktobrī;

1 miljons Ls no VAS „Latvenergo” peļņas daļas atbilstoši Saeimas deputātu iesniegtajam priekšlikumam 2010.gada valsts budžeta projekta otrajam lasījumam Saeimā; MK lēmums 2009.gada 20.novembrī;

884 000 Ls no VAS „Latvijas valsts meži” maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu; MK lēmums 2009.gada 23.novembrī.

Valsts budžeta apakšprogrammai 05.02.00. „Zinātnes bāzes finansējums” 2010.gadā kopumā ir 7,93 miljoni lati, kas ir par 3 miljoniem latu vairāk nekā sākotnēji, un veido 93% no šī gada zinātnes bāzes finansējuma, kas šobrīd ir 8,48 miljoni latu. Manuprāt, iepriekš paveiktais IZM un valdības darbs un Saeimas balsojums apliecina, ka LSA un LIZDA izvirzītās prasības tika ņemtas vērā, apzinoties arī pašreizējās valsts budžeta iespējas.

Ļoti būtiski uzsvērt, ka jau šobrīd nodrošināta iespēja augstākajai izglītībai un zinātnei uz konkurences pamata saņemt ES struktūrfondu līdzekļus vēl nebijušā apjomā. Tas nodrošināts arī 2010.gadā un turpmāk, tostarp – iegūstot papildu finansējumu šīm jomām nākamajā gadā, un šie līdzekļi mērāmi vairāk nekā 100 miljonos latu. Piemēram, šobrīd jau pieejamas stipendijas maģistrantūras studentiem – 9,15 miljoni latu (vienam studentam – līdz 300 latiem mēnesī) un stipendijas doktorantūras studentiem – 40,46 miljoni latu (1.un 2.kursa doktorantam – līdz 600 latiem mēnesī, bet 3.kursa doktorantam un zinātniskā grāda pretendentam – līdz 800 latiem mēnesī); IZM strādā, lai rastu iespēju stipendijas no ES līdzekļiem maksāt arī bakalaura līmeņa studentiem. Aktivitātes „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” ietvaros notiek līgumu parakstīšana – par 40,24 miljoniem

latu

; jau tuvākajā laikā būs iespēja pretendēt uz 100 miljoniem latu, lai modernizētu augstākās izglītības iestāžu telpas un iekārtas u.c. Šis simtos miljonos latu mērāmais finansējums patiesībā ir valsts budžeta nauda, kas ir atbildīgi un ar atdevi jāizlieto situācijas uzlabošanai augstākajā izglītībā un zinātnē. Turklāt, jau iepriekšējā periodā izdevies īstenot nozīmīgus projektus gan labiekārtojot auditorijas un laboratorijas, kā arī pilnveidotas augstākās izglītības programmas u.c.

Attiecībā uz Jūsu vēstulē izteiktajām bažām par kontaktstundu skaita samazināšanos augstskolās, pievienojos Jūsu viedoklim, ka šāda prakse augstskolās nav pieļaujama un nav atbalstāma. Turklāt, Augstskolu likums nosaka, ka augstskolu autonomija izpaužas augstskolu atbildībā par augstskolā iegūtās izglītības kvalitāti, kā arī – tiesībās brīvi izvēlēties savu uzdevumu īstenošanas veidus un formas. Tādēļ studiju procesa norises jautājumi visupirms būtu risināmi augstskolu līmenī. Studiju programmu akreditācijas normatīvais regulējums (MK 2006.gada 3.oktobra noteikumi Nr.821 „Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība”) nosaka, ka studiju programmu pašnovērtējumā jāiekļauj studiju kursu apraksti, kuros jānorāda paredzētais kontaktstundu skaits, kas nodrošina attiecīgā studiju kursa prasību apgūšanu. Iepriekš minētā normatīvā akta 45.5. punkts gan pieļauj iespēju veikt nelielas izmaiņas izglītības programmā, pie nosacījuma, ka izdarītās kopējās izmaiņas akreditācijas periodā nepārsniedz 20 % no akreditācijas pieteikumā noteiktā augstākās izglītības programmas ilguma. Jūsu vēstulē minētais fakts, ka Liepājas Universitātē kontaktlekciju skaits šajā semestrī ir samazināts par 40%, ir satraucoša ziņa. Tādēļ esam vērsušies augstskolā pēc situācijas skaidrojuma, vērsīsim arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta uzmanību uz līdzīga rakstura informāciju.
Informēju, ka IZM apsver nepieciešamību veikt izmaiņas augstākās izglītības standartos, precizējot vienam kredītpunktam nepieciešamo darba apjomu un rezultātu, kā arī ieviešot caurskatāmas un izvērtējamas prasības studentu patstāvīgo darbu uzskaitē un to rezultātu izvērtēšanā. Tas palielinātu augstskolu un mācībspēku atbildību par studiju procesa rezultātiem un veicinātu lielāku studentu noslogotību. Turklāt prasības vienādi attiecas gan uz studentiem, kas studē par valsts budžeta līdzekļiem, gan uz studentiem, kas par studijām maksā paši, jo gan budžeta, gan maksas studentiem ir līdzvērtīgas tiesības iegūt kvalitatīvu izglītību.

Vēršu Jūsu uzmanību uz to, ka arī paši studenti ir vērā ņemams spēks, kam ir iespējas un tiesības sekot līdzi un ietekmēt studiju procesa organizāciju un kvalitāti. Studentu pārstāvji piedalās gan augstskolu vadības institūcijās, gan lēmējinstitūcijās (Augstskolu likuma 15.pants nosaka, ka augstskolas Senāta sastāvā studējošo īpatsvaram jābūt ne mazākam par 20%). Tādēļ aicinu augstākajā izglītībā iesaistītos, īpaši – studentus, aktīvi sekot līdzi tam, kā katrā augstskolā tiek nodrošināta studiju kvalitāte. Vienlaikus aicinu racionālāk un efektīvāk izmantot pieejamo finansējumu, piemēram, pastiprinot studiju patstāvīgā darba daļas kontroli, ja kontaktstundu samazināšana ir neizbēgama. Esam arī vairākkārt vērsuši augstskolu vadības uzmanību, lai nepieļautu kontaktstundu samazinājumu un studiju kvalitātes pasliktināšanos, bet meklētu citus konstruktīvus risinājumus finanšu līdzekļu samazinājuma apstākļos. Šo jautājumu uzturam aktuālu joprojām. 11.decembra Latvijas Rektoru padomes sēdē uzsvēru rektoru un augstskolu Senātu atbildību par studiju programmu pilnvērtīgu īstenošanu un nepieciešamību vairāk skaidrot studentiem studiju procesa principus katrā augstskolā.
Par savas darbības vērtējumu. Ceru, ka Jums pēc iepazīšanās ar šo vēstuli ir radies pilnīgāks priekšstats par 2010.gada valsts budžeta finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei – kāds tas varēja būt un kāds tas ir. Arī nedēļu pirms gājiena, tiekoties ar sociālajiem un sadarbības partneriem, tajā skaitā – zinātnes un augstākās izglītības pārstāvjiem, protams, arī studentiem, tika saņemts atzinīgs novērtējums par IZM paveikto darbā pie 2010.gada valsts budžeta projekta.
Darbības novērtējums ir jēgpilna un uz mērķi virzīta darba pamats un savā darbā vados pēc principa – pret sevi jābūt vēl prasīgākam nekā pret citiem. Tādēļ, lai konkrēti darbi un mana attieksme pret tiem liecina par personiskās atbildības pakāpi. Kā zināt, 2008. un 2009.gadā IZM pārziņā esošajās jomās bija jāuzsāk vairāki būtiski darbi, kas tika arī veikts. Piemēram, sekmīgi uzsākta vairākus gadus dažādu iemeslu dēļ atliktā skolu tīkla sakārtošana un vispārējā izglītībā ieviests princips „nauda seko skolēnam”; uzsākta profesionālās izglītības satura un sistēmas modernizācija. Individuāli tiekoties ar ES komisāru, esmu panākusi, ka jau šobrīd skolotāji saņem ES struktūrfondu mērķstipendijas 100 latu apmērā (līdz 2013.gadam gandrīz 20 tūkstošiem pedagogu mērķstipendijām un apmācībām paredzēti 20 miljoni lati); esmu panākusi, ka no valsts budžeta atkal tiek maksātas algas skolotājiem, kuri strādā ar 5 un 6 gadus veciem bērniem un atalgojums sporta skolu treneriem; tāpat panākts, ka no 2010.gada 1.janvāra par vidēji 35%, salīdzinot ar šī gada pēdējiem 4 mēnešiem, tiks palielināts naudas apjoms, kas „seko” vienam skolēnam. Notiek intensīvs darbs, nolūkā sekmēt augstākās izglītības eksportspēju, piemēram, izstrādāts un tuvākajā laikā Saeimā 2.lasījumā tiks skatīts Augstākās izglītības likumprojekts, intensificēts darbs pie sadarbības līgumiem ar ārvalstīm, kā arī – ciešā sadarbībā ar Zviedrijas pusi strādājam, lai, pēc starpvalstu līguma spēka zaudēšanas, nodrošinātu starptautisko atpazīstamību iemantojušās Rīgas Ekonomikas augstskolas darbību. Kopumā visās augstskolās no valsts budžeta 2010.gadā plānots finansēt 25 750 studiju vietas, bet no valsts budžeta finansējamām vietām 2010.gadā 67% veidos prioritāro jomu – dabas zinātņu, inženierzinātņu, vides zinātņu, veselības aprūpes, kā arī – maģistra un doktora studiju vietas. Kā jau iepriekš tika minēts – zinātnes bāzes finansējums 2010.gadā saglabāts teju šī gada līmenī.

Raugoties no ministra darba uzdevumiem, to izpildes un ikdienas darba intensitātes, savu darbu vērtēju ar 8-9 ballēm, jo katram cilvēkam ir tālākās izaugsmes iespējas. Noslēgumā vēlos piebilst – dzīvē vados pēc principa, ka uzņemoties atbildību, ir godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas jāveic sev uzticētie darba pienākumi, ko arī daru un aicinu to savā darbībā ievērot ikvienu studentu.

Ar cieņu,
ministre

T.Koķe